pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

sestdiena, 2011. gada 11. jūnijs

Pa pēdām VējaSkrējējam...

Vispirms - piedod, Skrējēj! Man Tevi nepanākt, bet šovakar, izlasot Tevis rakstīto / http://vejaskrejejs.blogspot.com/2011/06/patiesais-stasts-par-sodomu-un-gomoru.html /, radās dažas līdz šim neapjaustas domas... Tā jau gadās, ka viens pasaka kaut pāris vārdu un tad iztēles maisam gals vaļā... taču tas nu tā...
 Un tātad. Pirmais jautājums sev - kas liek cilvēkam kļūt agresīvam un noliedzošam? Atbilde - bailes. Bailes no nezināmā, bailes kļūdīties, bailes nostādīt sevi muļķīgā situācijā un tā tālāk un tā joprojām... Bailes.
 Klāt otrais jautājums sev - no kā rodas bailes? Atbilde - no pārliecības trūkuma par attiecīgo situāciju, momentu, faktu... Vēl - no apziņas, ka kaut kas neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem vai arī apziņa par to, ka kaut kur kaut kādā brīdī rīcība ir bijusi neatbilstoša šiem standartiem...
Un tagad - pats svarīgākais jautājums sev - kāpēc hetero /turpmāk - standarta/ attiecību aizstāvji tik ļoti agresīvi un noliedzoši izturas pret visiem pārējiem, kuri neatbilst viņu standartam? Atbilde tātad - bailes. No kā gan baidīties, ja šamējo ir krietni mazāk / it kā.../, ja tie ir ierāvušies savās čaulās, alās, skapjos.....? Ko baidīties, ja standarta attiecību aizstāvji ir tik pārliecināti par savu taisnību?..... Bet - vai ir...? Nē, nav!!! Un nav pārliecības tikai viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka paši neatbilst tam standartam, kuru sev ir izvirzījuši un kuru nolikuši par noteicošo!
Viņi atbalsta ģimeni kā vērtību, tajā pašā laikā klusībā atbalsta laulību pārkāpšanu, jo kas gan ir īsts vecis, ja viņam nav sievas un mīļākās... Kas gan ir īsta sieviete, ja viņu nenodrošina vīrs un nelutina mīļākais? Protams, protams, protams - šo izlasīs kāds no tās puses un tad tikšu aprakts milzu celmu kaudzē un vēl piemīdīts tā, lai neceļos... :D  Tikai... Fakts jau paliks...
 6. BAUSLIS: Tev nebūs laulību pārkāpt........ 
 Bet kā tad ir patiesībā? Tā, kā to var redzēt ikdienā uz katra ielas stūra... Nu labi, ne uz katra, ne katra... 
Un te nu rodas tās mistiskās bailes tikt pieķertiem, pārkāpjot savu standartu, tātad to necienot... Un, ja tu necieni sevi, tad neesi spējīgs cienīt arī citus... Ja nespēj nosargāt svētas savas attiecības, tad jābaidās atzīt citas, jo tās var izrādīties tīrākas, godīgākas par tavējām... Un tad labāk ar putām uz lūpām noliegt, nosodīt, lai tikai neatzītu, ka pats esi vājš savā pārliecībā par sevi...
Vieglāk ir paslēpties aiz viltus saukļiem, nekā būt tīram pašam... Labāk kliegt par bērnu apdraudējumu un tai pat laikā "mācīt" savai atvasei "iet pa kreisi", jo tas redz, ir sabiedrībā pieņemami... Labāk nenogurstoši atkārtot, ka ģimene var būt tikai starp vīrieti un sievieti, lai tikai, nedod Dievs, homo vai lesbiešu ģimenes neatļautu, jo tās var izrādīties tīrākas un godīgākas visās savstarpējās attiecībās... 
 Nu jā. Un no kā visas šīs domas? No tā, ka Bībele nosaka kā grēcīgu pārāk lielu aizraušanos ar uzdzīvi, tā atdodot savu dvēseli melnajiem spēkiem... No tā, ka tieši šis nosacījums netiek pildīts un pastāv bailes, ka ļaudis tiks pieķerti, atmaskoti un sodīti no kā augstāka... Un, tad nu labāk nosodīt citus, pirms paši tiek sodīti... 
Nja, nezinu, vai mans skrāpējums būs izdevies, vai dzisīs samudžinātajos teikumos, bet nu man ir droša pārliecība - mani noliedz, jo no manis baidās... Es nevienu nenoliedzu, jo man nav par ko baidīties... 
Lai jauks visiem vakars, lai jaukas šīs siltās vasaras naktis un lai mums nav par ko baidīties... :)
Nobeigumā - mana šī vakara noskaņmūzika... 

trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs

Vēlāk tas, bet pašlaik...

Vakarpusē ceļš zem kājām vedīs uz AB dambi, bet pašlaik :
Lai jauks visiem rīts, darbīga diena un milzīga vienprātība vakarā!!!

ceturtdiena, 2011. gada 2. jūnijs

Atkal pliķis...

Pēdējo dienu notikumi un it īpaši - šodienas, tiešām jūtami, vismaz man, kā smags un rūgti nepelnīts pliķis sejā... Jau 10. Saeimas vēlēšanas, ar visiem to rezultātiem, bija klaja ņirgāšanās, bet nu šodienas jaunais prezidenta izvēlēšanās farss... Ak, vai!
 Vai tiešām tas viss beigsies tikai tad, kad tauta būs "izslaucījusi" varas koridorus un "izmazgājusi" visus kaktus un kaktiņus ar pamatīgu hlorūdeni...?
 Smaga diena, sēru diena Latvijas politiskajai kultūrai...

trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs

Cik maz vajag...

Cik gan reizēm vajag maz, lai sajustos labi...
 Nupat atradu, kur palicis Vējaskrējējs un viņa domas un palika labi... Nē, es nezinu viņu un viņš mani, pelēko, vēl jo vairāk, bet zaudēt iespēju paciemoties viņa bloga "pasaulē", pavisam pavisam negribējās... Nu ir nostājies viss savās vietās un ir labi!!!
Vējaskrējēj, tā Tev ! Pat tad, kad apkārt viss satumst, vienmēr atrodas kāds gaismas stars, kas aizvedīs uz vietu, kur ir labi, uz vietu, kur tiksi saprasts, pieņemts un mīlēts !!!