sestdiena, 2011. gada 31. decembris

Vecā gada pēdējā vakarā...

Vēl pirms visiem vēlējumiem tiem, kas kaut reizi iegriezušies manos biezokņos, pastāstīšu, ka nupat, nupat atskanēja telefona zvans no kāda vilcēna, kurš jau kādu laiku ir mans sajūsmas un apbrīnas objekts. Tā nu sanāca, ka kādu laiku strādājām plecu pie pleca, tagad gan darba gaitas katram savādākas. Tā nu vārds pa vārdam, skatiens pa skatienam un manā priekšā atvērās Personība ar bagātu iekšējo pasauli. Ar savu skatu uz dzīvi, savu attieksmi un kolosālu acu skatienu - nesaprotamu man. Tajā jautās kaut kas kosmiski silts un reizē distancējošs... Kā brīnišķīgs, trausls zieds, ko bail sabeigt ar kādu neveiklu kustību, pat vārdu... Zieds, kas nevar atstāt vienaldzīgu, kas katrā tikšanās reizē ir atkal pilns ar kaut ko intriģējošu un tajā pašā laikā tāds, kuru bail pazaudēt, atzīstot, ka interese par viņu varētu būt daudz dziļāka...
 Nu jā, un tā nu mans Brīnums piezvana, lai laicīgi apsveiktu Jaunajā gadā un novēlētu... novēlētu... Novēlētu man sauli sirdī, jo tad es būšot saule citiem un saule vienmēr esot vajadzīga.......... Nja!....Domā nu, vecais vilks, domā !!!
 Labi, varbūt kāds man varēs pateikt, ko tas viss nozīmē, bet nu man ir kārta teikt paldies visiem jums, kas šeit laiku pa laikam ieskatījušies un ko arī no sevis komentāru veidā dāvājuši man!!! Arī tiem, kas kautrīgi, sevi neatklājot, anonīmi atstājuši man daudz labu vārdu, paldies jums!!!
 Un visiem, visiem - daudz mīlestības, daudz jauku mirkļu nākamajā - Jaunajā, Pūķa gadā !!! Lai daudz simpātiju, lai daudz patiesu jūtu, maz liekulības un ne grama nodevības!!! Lai ir tikai labais un nav nekā no sliktā !!!
 Laimīgu mums visiem Jauno gadu !!!