Tā nu gadijās, ka nācās pamest ierasto meža biezokni, tautās parādīties, šo to redzēt, šo to dzirdēt un sasmelties jautājumus, uz kuriem nu jāmeklē atbildes...
Viss jau pavisam vienkārši. Pagastā, kurā mājoju, ir teātra draugu kopa, bariņš "traku" cilvēku, kam patīk kopā sanākt, lai iestudētu vienu otru lugu, ludziņu, ar ko pārējos izklaidēt. Tiktāl viss kārtībā. Tas, kas nav kārtībā, sākas tad, kad jāredz tas, kas rādīts tiek. Un te nu varētu sākt šāsreizes stāstu...
Tātad - esam uzaicināti uz kārtējo pasākumu. Aizbraucam ar', pie kam ar aprēķinu, lai bez savas izrādes rādīšanas, redzam vismaz vienu citu. Tā nu sēžu zālē un vēroju izrādi, kur galvenā doma ir par radu tikšanos kapusvētkos. Radi, kā jau radi - raibi... No slaucējas līdz Saeimas deputātam, ar visu no tā izrietošo. No pamatīga lauku truluma līdz galvaspilsētas uzskatiem. No līdz nejēdzībai vienkāršām attiecībām līdz pamatotam, aukstam aprēķinam arī šajā jomā.Attiecīgi uzskati, attiecīgi dialogi - viss savās vietās. Un te, kur gadījies, kur ne - atkal pasmiekliņš par TIEM TUR... Šajā gadījumā pat pavisam pārprastā nozīmē, bet tomēr... Tradicionālo attiecību pārstāvis ar tāāāāādu pārākuma sajūtu balsī stāsta savu stāstāmo, ka skaidrs - viņš un tikai viņš ir vienīgais pareizais uz pasaules, jebkas cits nav iespējams.... Tas nekas, ka turpat blakus ir nodevība, aprēķins un pat nekrietna rīcība, tas nekas! Bet lūk, VIŅI tur.....
Nekas jauns jau tas nav, tik kārtējo reizi galvā ieperinās jautājums : "Nu, kāpēc.....?" Kas ir tas dzenulis, kas nedod mieru cilvēkiem ar tradicionāliem seksualitātes uzskatiem, kas liek vēl un vēlreiz mēģināt uzsvērt savu pareizību šajā jautājumā?
It kā nebūtu iespējams mierīgi līdzāspastāvēt.... Vai arī ir bail, ka TĀS OTRAS attiecības var izrādīties patiesākas, stiprākas? Viss, kas tiek apspiests, noliegts, nicināts, taču veidojas par spīti, neskatoties ne uz ko, un līdz ar to ir stabilāks un izturīgāks par to, kas veidojas pats no sevis, bez pretestības.
Nezinu.... Varbūt kāds zin?...
