Draugam tālumā...
Es sveicu tevi, draugs
ar zilgu mēness staru,
pār tumšu koku stāviem,
tas nesteidzoties slīd.
Pār daudzu māju jumtiem,
pār neskaitāmiem ceļiem,
to īsto meklējot,
kas smagiem soļiem iets...
Slīd mēness stars,
kā spēku meklējot,
kā balstu vienīgu, kas var
no dzīves gravas ārā celt...
Mans draugs, lai stari skar
šo nakti plakstus tavus,
kas vērti ciet, lai rīts
nāk jaunu dienu teikt.
Spīd logā mēnesstars,
tā roka mana ir , kas var
tik mīļi tavus matus glaust
un mierināt, kad sāp.
Es tevi sveicinu, mans draugs,
ar staru, cerību un domu,
un ticību, ka nāks
vēl dienas baltas, tīras,
un ceļš tavs kalna smailē
pakāpsies.
tādi mēs esam
AtbildētDzēsttikai smilšu graudiņi
ko vējš kliedē
un tādi mēs stagājam no
dzīvības nāvē un nebeidzams ir
šīs vienkāršības
vājprāts.....
... starp lietus lāsēm un debesīm....
Paldies par komentāru, paldies par domu rosināšanu!!! Un arī smilšu graudiņiem ir tiesības būt laimīgiem!
AtbildētDzēstTad lietus lāses vairs nemērcēs, bet glāstīs un debesis būs paradīze....