Neesmu pārliecināts, vai šos manus rūcienus vispār kāds sadzird, bet reizēm rodas vajadzība parunāties pat ar tumsu aiz loga...
pirmdiena, 2011. gada 9. maijs
Dziesma, kuras nekad nepietiek...
Pat nespēju izskaidrot, kas ir tas spēks, kas liek vēl un vēlreiz klausīties un līdzdzīvot šim skaņdarbam... Ritms? Tehnoloģiju sasniegums? Kopības sajūta? Vai vienkārši - sirsnīgums tajā...?
Nu jā, neliegšos - ir man tur viens favorīts, kurā varētu klausīties vēl un vēl... :) Kurš tas ir - to gan neteikšu...:D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru