Pareizāk - aizlidojusi ar spārniem, kas traucas bez stājas...
Kas gan mainījies?
Nomainījies gadu skaitlis tajā ailē, ko saucam par - vecums... Bija tortes, bija šampānietis un vīns, bija bučas, viss bija... Bet vēl bija / un, diemžēl, palika/ apziņa, ka vēl par gadu esi pietuvojies kādai nolemtībai... Nu, varbūt ne gluži nolemtībai, taču kaut kam, kas vairs nekad, nekad nebūs labojams vai maināms...
Un vēl bija Muzeju nakts. Neliels darbs, neliela sevis parādīšana, kas pēc tam nokompensējās pamatīgā izsmējienā samērā nelielā kompānijā, kur vienmēr ir jautri... Ielāps dvēselei uzlikts, nu var atkal soļot tālāk un gaidīt Vasaras saulgriežu nakti... Saka jau, ka būšot ļoti atbilstošs laiciņš šogad... Bet, vai vajadzēs? :) Ja pa papardēm jābrien vienatnē, tad rasa tik kājas mērcē... Nezinu...
Šodien esmu pazaudējis atslēgu, kuru nekādi nedrīkstēja pazaudēt, bet ir pazaudēta... Kā lai atrod..? :) Jā, kā dziedāja Kaupers, brīvdienas nav manas labākas dienas... Jums taču tā nav, vai ne?....
Neesmu pārliecināts, vai šos manus rūcienus vispār kāds sadzird, bet reizēm rodas vajadzība parunāties pat ar tumsu aiz loga...
nesen vienā no seriāliem dzirdēju domu, kas aizķērās: its never too late to be what you might to be...
AtbildētDzēstDoma laba un pareiza, tikai manā vilka izpratnē cilvēks savā ziņā ir kā prece - jo ilgāk aizkavējas plauktā, jo zūd ticamība, ka kāds nopirks... Tas tā - ar lielu ironijas piešprici... Bet jā, par vēlu ir tikai, kad uzber trīs saujas...
AtbildētDzēstAiz loga salst vakars.
AtbildētDzēstVējš tukšumā dzenā ledaino elpu,
Tik uzvaroši.
Es stāvu pie loga, skatos un gaidu,
Un iekšēji smaidu,
Cik dažkārt tas pavēloši
.... gaidīt ....
Un koku zari, klusumu šķeļot,
Vēja izjūtas steidzīgi raksta,
Tik nenogurdinoši.
Tā pārņemts, tās iekšēji tveru
Uz ko gan es ceru?
Tas dažkārt tik paņemoši
.... gaidīt ....
Laiks baznīcu zvanos sit stundu,
Caur atbalsīm pasaka trīs.
Tik pārsteidzoši!
Ik mirklī tā nemanot paņemot savu,
Tavu un manu.
Cik dažkārt tas biedējoši!
.... gaidīt ....
Anonīms, milzu paldies par tik lirisku komentāru!!! Nē, tiešām - lasu jau vairākas reizes, un, jo vairāk lasu, jo vairāk iepatīkas šīs vārsmas... Skaists dzejolis un ļoti patiess... Bet, par gaidīšanu...Nu ,gaidām jau mēs katrs, gaidām... Cerīgi/bieži/, paņemoši/nu, nez/, biedējoši/ir bijis/, vairāk gan kā brīnumu... Un tā katru dienu! Katrā gadījumā - prieks, ka esi manu nostūri apciemojis un atradis te ko bilstamu!!!
AtbildētDzēst