Nu kāpēc tā sanāk - ieķerties cilvēkā, tā dziļi,dziļi un tad pēc kāda laika saprast, ka viņam tas ir tieši tikpat dziļi pie kājas....?
Uzlādēties ar siltām un sirsnīgām jūtām un apjēgt, ka viņam tās nav vajadzīgas?
Iemīlēties, pretī saņemot - pieklājīgu uzklausīšanu un no situācijas izejošu: "Nu jā, traki..."
Kāpēc tā neveicas?
Neesmu pārliecināts, vai šos manus rūcienus vispār kāds sadzird, bet reizēm rodas vajadzība parunāties pat ar tumsu aiz loga...
Prātam patīk ar mums izspēlēt dažādas spēlītes, tai pat laikā - katra šāda "pieredze" tikai palīdzēs novērtēt to vienu, kad arī tas otrs paņems tavu roku savējā.
AtbildētDzēstAi, Daniēl, laikam jāatzīst, ka sāku jau pagurt no šādas "pieredzes"... /skumji pasmaidu/
DzēstTaču, par to, ka ieskatījies manos skrāpējumos, par to gan liels paldies Tev un īpašs Paldies, ka uzkomentēji!!!
Jā, Liktenim patīk jokot, ne vienmēr tie ir labie joki. Un vēl, nupat ienāca prātā doma - kad manai rokai pieskarsies tas īstais, vai ar šādu pieredzi pārbarots, maz spēšu sajust...? Vai maz spēšu noticēt? Baidos, ka būšu aizdomu un šaubu pārņemts, akls un nedzirdīgs...
Hmm.. Izlasīju gan rakstu gan komentārus..
AtbildētDzēstUn šī situācija ir tik pazīstama.. Saku kā ir, esmu piedzīvojis šādu vilšanos ne reizi vien un pat ja man ir attiecības jau četrus gadus (tiesa gan-on and off) pat šajā brīdī nemelojot varu teikt, ka tieši šo nepatīkamo pieredžu dēļ joprojām mēdzu domāt "un ja nu tomēr viņam ir pie kājas? ja nu tomēr tas "es tevi mīlu" nav patiess? un ja nu tas draugs pie kā viņš aizbrauc paciemoties nav tikai draugs?" un šis saraksts vel ilgi turpinās..
diemžēl ir jāsaka, ka šīs nepatīkamās pieredzes pamatīgi sačakarē arī to, kas iespējams ir patiess.
bet ko gan lai es saku, varu tikai novēlēt to, lai šīs pieredzes tev turpmāk dzīvē netraucē.
Tomas, milzu Tev paldies!
DzēstUn zini par ko? Par to, ka biji atklāts un pastāstīji par sevi. Svarīgākais jau ir tas, ka tagad vēl skaidrāk apjaušu, ka neba man vienam tādas pārdomas. Ilgu laiku vispār dzīvoju ar pārmetumu, ka esmu viens pret visu pasauli, tagad ir mierīgāk ap sirdi, jo man esat jūs! Cilvēki, kuru domas varu lasīt un kuri sniedz daudz vairāk skaidrības nekā visas pasaules grāmatas... Ir tik labi, ka jūs man esat!Protams, arī Tu, Tomas! Un piedod, ka tik familiāri, taču pieļauju domu, ka esi krietni jaunāks un tātad drīkstu to atļauties :) !
Nu tā ir sanācis,ka man ir vel kaut kas ko teikt.
DzēstEs to nesaku, lai pasūdzētos par savām nelaimēm, bet ar cerību, ka varbūt tu varētu nepieļaut manas kļūdas.
Vakar sanāca tā, ka manu "pieredžu" dēļ atkal sākās pārmetumi viņam, protams, nepelnīti. Es zināju, ka reiz viņam apniks un vakar viņam apnika un nu es esmu brīvs.
Viss ko vēlos teikt ir tas lai dēļ savām pieredzēm nezaudē to kas tev ir svarīgāks par visu pasauli. Es tiešām biju gatavs pavadīt ar viņu visu savu dzīvi. Un nu es viņu zaudēju paša stulbuma dēļ. Nepieļauj ko tādu, lūdzu.
Mums tāda interesanta sarakste - šeit un tagad...
DzēstVisu cieņu Tev - par atklātību un uzticēšanos! Visu cieņu arī par spēju uz savām kļūdām paskatīties no malas un tās novērtēt...
Žēl, protams, ka tā, jo vienmēr esmu vēlējis labu katram, kuram ir izdevies sakārtot savu nebūt ne vieglo dzīves ceļu! Pat tradicionālās ģimenes un pāri jūk uz visām pusēm, nespējot ieklausīties otrā cilvēkā un saglabāt ceļu līdzās, kur nu vēl pāri, kam tik ļoti jāpiedomā pie daudz kā ap sevi... Skumja un reizē stulba ir šī situācija, vismaz pie mums...
Paldies Tev par padomu, vēlējumu! Man tā īsti nav ko zaudēt, jo cilvēkam, kam esmu bezgala pieķēries, tas nav vajadzīgs, viņš domā un jūt savādāk. Manas jūtas ir tikai un vienīgi manis paša problēma. Pa lielam tā bijis vienmēr.
Taču jā, atkārtošu vēl lieku reizi - ir tik labi, ka man esat jūs - tie nedaudzie, kas te iegriežas! Tu tai skaitā! Paldies Tev, tāds īsts un neviltots PALDIES!
Ko gan es varu diži teikt, ja nu vienīgi to ko tu man saki parasti, kad esmu nokāris degunu - NENOKAR DEGUNU ! Dienas iet, cilvēki mūsu dzīvēs nāk un aiziet... Īstais vēl tik būs. Lai nonāktu pie tā viena īstā, mums ir jāiziet dažādām (sūdīgām) dzīves situācijām un jāsaskaras ar cilvēkiem kas nav tavu asaru vērti, bet liek padomāt un tādējādi tu savā ziņā vari kļūt stiprāks !
AtbildētDzēstBūs labāk ! ;)
Riču, zini, es cenšos tā darīt, bieži ar lielu piespiešanos, taču ir tādi mirkļi, kad spēka vienkārši pietrūkst... Vēstuļu neesamība draugos, klusējošs telefons un neviena līdzās - tās lietas, kas atņem spēku to degunu noturēt... :)) Tās nu ir tās s..... ās situācijas...
DzēstUn arī Tev lielais Paldies, ka esi, ka apciemo manus ierakstus, ka izsaki savas domas un vēlējumus! Ir jauki apzināties, ka neesi viens plašajā pasaulē!
... un tas tukšums kreisajā pusē sāp ( smeldzīgi sāp )...
DzēstIr tā. Lai gan.... ar laiku paliek vienaldzīgi. Saproti, ka kļūsti neuzņēmīgāks pret apkārtērjo pasauli un tikai reizēm, kad notiek kas īpašs, saproti, cik esi viens.
Dzēst